Sunset Blvd (1950)

Viena no manām mīļākajām filmām noteikti. Īstens Billy Wilder meistardarbs. Viņam vēl ir filmas ar Merlinu, slavenākā laikam saucas Some Like It Hot. Kāda nebūt iemesla dēļ tā nabaga filma latviski saucas Džezā tikai meitenes. Bet nu vienalga. Sunset Blvd ir brīnišķa. Pats skaistākais, ka filma ir ar īstenām mēmā kino zvaigznēm - Gloria Swanson un Erich von Stroheim. Gloria kā izrādās ir piedalījusies veselās 84 filmās, diemžēl nav sanācis uz viņu apskatīties kādā no mēmajām filmām. Bet rādās, ka viņas spožā karjera apsīkst uzreiz pēc 1929. gada. Tas drošvien ir saistīts ar viņas kā mēmās zvaigznes norietu. Bet stāstus par mēmā kino aktrisēm, kas pēc mēmo filmu norieta slēpās pustumsā un klusumā, noteikti var atrast viskkur. Nu piemēram nesen lasīju par Grētu Garbo, ka mūža 2.pusi viņa pavadījusi vientulībā utt. Bet tikpat labi Gloria parodē pati sevi.
Interesanti, kas tā bija par filmu, ko viņi skatījās - vai tā bij kāda no viņas pirms 1929gada filmām?hmm.

Max Von Mayerling: She was the greatest of them all. You wouldn't know, you're too young. In one week she received 17,000 fan letters. Men bribed her hairdresser to get a lock of her hair. There was a maharajah who came all the way from India to beg one of her silk stockings. Later he strangled himself with it!


Joe Gillis: You're Norma Desmond. You used to be in silent pictures. You used to be big.
Norma Desmond: I am big. It's the pictures that got small.

Dogmas satriecošā filma FESTEN (1998)

Thomas Vinterberg 1998. gadā ir uztaisījis brīnišķu filmu, kas laikam orģinālā dāniski saucas FESTEN. Pēc filmas taisni spriedām, ka tur bij atainoti īsteni dāņi - ļoti pieklājīgi, bet reizē arī samērā rasistiski un konservatīvi. Vienvārdsakot, tai dāņu īpašību kopai nav nosaukuma, padzīvojiet kādu laiku Dānijā, vēlams kaut kur provincē, uzreiz sapratīsiet. Jā, filma bija varena. Paldies Dogmai par pseidodokumentālismu. Uzreiz visi notikumi likās ārkārtīgi reāli, kustīgās kameras un nekādu mākslīgo gaismu. Bet pats stāsts ļoti skumjš un pat aizkustinošs.

Hičkoka daiļrade 3

Kas bija nākamais? ok, tā bija filma DIAL M FOR MURDER (1954). Ja godīgi, es to vairāk skatījos Grace Kelly nevis H dēļ.
Viņa ir ļoti klasiski brīnišķa, mūsdienās viņai pielīdzina modeli Doutzen Kroes. Bet man jau šķiet, ka Grace bija vienreizēja. Nu jā. Par filmu - filma man diezkā nepatika. Patiesībā pat garlaikoja. Bija jau bija tur saspenss vietā ap slepkavības mēģinājumu, bet visa otrā daļa šķita ļoti blāva un izmeklēšana kaut kā nepārliecināja. Jau sākumā es sapratu, ka džeks slepkavībā pieļaus kaut kādu kļūdu, jo rakstnieks zīmīgi izteicās, ka vienmēr jau esot kāda kļūda, kas iegāž un perfektu slepkavību neesot.
Perfektā izmeklēšana un perfektais izmeklētājs mani nogarlaikoja un viņa noslēguma triumfs vispār likās uzspēlēts un nevajadzīgs. Man pat labāk patiktu, ja notiesātu to sievieti. Varbūt tas bija kkāds H efekts - ka skatītājs jūt līdzi īstajam slepkavam un pēc tam nokaunās par savu amorālo rīcību. Kaut kā jau H to bija domājis. Bet kopumā - filma ir smaga un garlaicīga. Un arī skūpsti visās H filmās ir kaut kādi neīsti un galīgi bez tā saucamās kaisles.

Hičkoka daiļrade 2

Mans otrais piegājiens bija VERTIGO (1958). Ja godīgi, filma bija gra un garlaicīga. Visvairāk mani izbesīja briļļainā feministe, arī 60-to modes brēciens. Bet blondās dāmas kaislības vispār bija neizturamas, tas atgādināja 19.gs romānus, kur dāma, atceroties sliktu sapni, uzreiz krīt ģībonī. Filmas plots bija tik samezglots un realitātei attālināts, ka visur stāvēja klāt sajūta par mākslīgumu. It kā būtu jāēd cīsiņš ar visu iesaiņojumu. James Stewart augstuma fobija arī uz mani neatstāja nekādu iespaidu. Saprotu, ka arī tas bija modē, visa tā ņemšanās ar fobijām un cilvēkā apslēptajiem dēmoniem. Ja godīgi, tagad man ir drusku pat aizmirsušās beigas. Ok - viņi kopā uzkāpa tajā tornī, bet noleca laikam jaunā dāma, ne? Brīdī, kad parādījās mūķene un kaut kā neloģiski sāka zvanīt torņa zvanu. Dabiska rīcība būtu nu tāds kā šoks par to, ka cilvēks tikko ir novēlies no torņa. Varbūt pat vajadzētu skriet viņu glābt. Ok, tas viss ir primitīvi, filma tomēr ir ārts, un nav ko tur piekasīties pie detaļām. Bet kopumā man nepatika, nē un nē. Nekādu H asprātību, ar ko man viņš vienmēr asociējas, es tur neredzēju diemžēl.

Hičkoka daiļrade 1

tā nu es sataisījos atsvaidzināt priekš sevis H daiļradi. Sāku ar filmu PSYCHO(1960). Filma man likās pat ļoti jauka, noskatījos un baigi sapriecājos. Pareizi, H ir foršs. Sevišķi man patika tas, ka galvenā varone tika nogalināta filmas vidū, tas uzreiz lika man iespringt uz to, kas būs tālāk. Mīļākā aina laikam bija tā, kur jaunā dāma, ieradusies viesnīcā, vakariņo kopā ar dīvaino zēnu, un šis stāsta, cik skaisti ir izbāzti putni, viņš saka - jā,šis hobijs arī nav neko dārgs. Domāju, re, cik jauki, ka H atrada vietu, kur pazīmēties ar savu putnu apsēstību. Ko es vēl varētu piebilst - beigās tas psihonanalīzes seanss jebšu teksti par slepkavas psih novirzērm nevienam nav vajadzīgi, mani tas drīzāk sāpināja, ka tik labai filmai ir tik nejēdzīgs noslēgums. Turklāt mulsināja arī tas, ka varoņi policijas iecirknī neizrāda nekādas emocijas, kad viņiem paziņo par karsti meklētās un mīlētās varones nāvi. Varēja kaut vai drusciņ paraudāt vai tamlīdzīgi. Bet nu - ok ok, H drošviren uz filmas beigām bija jau aizmirsies un pārāk aizrāvies ar Freida štellēm.