Odrija Hepberna Love In The Afternoon (1957)

Filmu es skatījus 2 iemeslu dēļ - Billy Wilder un Audrey Hepburn. Pirmais man palicis atmiņā ar 1nu no manām vismīļākajām filmām - Sunset Blvd. (1950), bet nu jāsaka, ka šitajā filmā nav ne vēsts no tā, kas bija tajā filmā. Viss, kas tur ir, ir Odrija. Pat Merlina viņa filmās tik ļoti nekrita uz nerviem kā Odrija. Nu ja godīgi, es mainīju savus pieņēmumus par daiļo Odriju. Un nez vai vēl kādam tā ir, ka skatās, skatās tās filmas ar viņu un tad viņa pēkšņi nenormāli sāk krist uz nerviem. Vēe.
Pats kjino bij izstiepts un pa vidu patinu uz priekšu, jo nevarēju vairs izturēt. Galvenajai vīrieša lomai, manuprāt, nebija izvēlēts īstais tipāžs Gary Cooper. Viņš bija par vecu mūžīgā mačo tēlam, bet tur līdzi gan jau velkas vesela kino vēsture, jo savulaik viņš ir bijis Holivudas zelta gabaliņš, bet tā kā es labi nezinu visu prieksvēsturi, tad viņa seja pati par sevi man neko neizsaka.

Baltijas pērles kjino - Cheri(2009)

Cik skatos, filmas direktoram Stephen Frears filmas visādas iznāk jau kopš 1976. Neko par viņu nezinu un laikam ar to šobrīd aprobežošos, jo neesmu nekāda dita, kas izpēta visas bioogrāfijas pēc kārtas. Izpētu tikai tās, kur ož pēc labām filmām. Nu Cheri bija tāda filma, so, so. It kā jau viss tik smukji nostrādāts, bet iekšā nekādas dvēseles. Tikpat ātri šī filma arī aizmirstās. Visa tā iekšējā drāma tik nedabiska, nu kā beigās sieviete saka - ej pie citas, jo esmu tev par vecu, a džeks arī paklausa un ciesdams aiziet. Kā pēc tam izrādās, viņš tur nemaz necieš, bet cieta visu filmu. Ai, sviests kkāds. Nu tīri emocionāli to filmu es nespēju uztvert. Vizuāli gan. Tāpēc laikam noturējos visu to laiku pie zili zaļā monitora, ka kadri bija smukji.
Kāpēc šī filma ir Baltjas pērlē - laikam tāpēc, ka tik smjuka. Bet tagad tā padomāju - tam festivālam tak ir pilnīgi nenormāls nosaukums.

Sunset Blvd (1950)

Viena no manām mīļākajām filmām noteikti. Īstens Billy Wilder meistardarbs. Viņam vēl ir filmas ar Merlinu, slavenākā laikam saucas Some Like It Hot. Kāda nebūt iemesla dēļ tā nabaga filma latviski saucas Džezā tikai meitenes. Bet nu vienalga. Sunset Blvd ir brīnišķa. Pats skaistākais, ka filma ir ar īstenām mēmā kino zvaigznēm - Gloria Swanson un Erich von Stroheim. Gloria kā izrādās ir piedalījusies veselās 84 filmās, diemžēl nav sanācis uz viņu apskatīties kādā no mēmajām filmām. Bet rādās, ka viņas spožā karjera apsīkst uzreiz pēc 1929. gada. Tas drošvien ir saistīts ar viņas kā mēmās zvaigznes norietu. Bet stāstus par mēmā kino aktrisēm, kas pēc mēmo filmu norieta slēpās pustumsā un klusumā, noteikti var atrast viskkur. Nu piemēram nesen lasīju par Grētu Garbo, ka mūža 2.pusi viņa pavadījusi vientulībā utt. Bet tikpat labi Gloria parodē pati sevi.
Interesanti, kas tā bija par filmu, ko viņi skatījās - vai tā bij kāda no viņas pirms 1929gada filmām?hmm.

Max Von Mayerling: She was the greatest of them all. You wouldn't know, you're too young. In one week she received 17,000 fan letters. Men bribed her hairdresser to get a lock of her hair. There was a maharajah who came all the way from India to beg one of her silk stockings. Later he strangled himself with it!


Joe Gillis: You're Norma Desmond. You used to be in silent pictures. You used to be big.
Norma Desmond: I am big. It's the pictures that got small.

Dogmas satriecošā filma FESTEN (1998)

Thomas Vinterberg 1998. gadā ir uztaisījis brīnišķu filmu, kas laikam orģinālā dāniski saucas FESTEN. Pēc filmas taisni spriedām, ka tur bij atainoti īsteni dāņi - ļoti pieklājīgi, bet reizē arī samērā rasistiski un konservatīvi. Vienvārdsakot, tai dāņu īpašību kopai nav nosaukuma, padzīvojiet kādu laiku Dānijā, vēlams kaut kur provincē, uzreiz sapratīsiet. Jā, filma bija varena. Paldies Dogmai par pseidodokumentālismu. Uzreiz visi notikumi likās ārkārtīgi reāli, kustīgās kameras un nekādu mākslīgo gaismu. Bet pats stāsts ļoti skumjš un pat aizkustinošs.

Hičkoka daiļrade 3

Kas bija nākamais? ok, tā bija filma DIAL M FOR MURDER (1954). Ja godīgi, es to vairāk skatījos Grace Kelly nevis H dēļ.
Viņa ir ļoti klasiski brīnišķa, mūsdienās viņai pielīdzina modeli Doutzen Kroes. Bet man jau šķiet, ka Grace bija vienreizēja. Nu jā. Par filmu - filma man diezkā nepatika. Patiesībā pat garlaikoja. Bija jau bija tur saspenss vietā ap slepkavības mēģinājumu, bet visa otrā daļa šķita ļoti blāva un izmeklēšana kaut kā nepārliecināja. Jau sākumā es sapratu, ka džeks slepkavībā pieļaus kaut kādu kļūdu, jo rakstnieks zīmīgi izteicās, ka vienmēr jau esot kāda kļūda, kas iegāž un perfektu slepkavību neesot.
Perfektā izmeklēšana un perfektais izmeklētājs mani nogarlaikoja un viņa noslēguma triumfs vispār likās uzspēlēts un nevajadzīgs. Man pat labāk patiktu, ja notiesātu to sievieti. Varbūt tas bija kkāds H efekts - ka skatītājs jūt līdzi īstajam slepkavam un pēc tam nokaunās par savu amorālo rīcību. Kaut kā jau H to bija domājis. Bet kopumā - filma ir smaga un garlaicīga. Un arī skūpsti visās H filmās ir kaut kādi neīsti un galīgi bez tā saucamās kaisles.