Odrija Hepberna Love In The Afternoon (1957)

Filmu es skatījus 2 iemeslu dēļ - Billy Wilder un Audrey Hepburn. Pirmais man palicis atmiņā ar 1nu no manām vismīļākajām filmām - Sunset Blvd. (1950), bet nu jāsaka, ka šitajā filmā nav ne vēsts no tā, kas bija tajā filmā. Viss, kas tur ir, ir Odrija. Pat Merlina viņa filmās tik ļoti nekrita uz nerviem kā Odrija. Nu ja godīgi, es mainīju savus pieņēmumus par daiļo Odriju. Un nez vai vēl kādam tā ir, ka skatās, skatās tās filmas ar viņu un tad viņa pēkšņi nenormāli sāk krist uz nerviem. Vēe.
Pats kjino bij izstiepts un pa vidu patinu uz priekšu, jo nevarēju vairs izturēt. Galvenajai vīrieša lomai, manuprāt, nebija izvēlēts īstais tipāžs Gary Cooper. Viņš bija par vecu mūžīgā mačo tēlam, bet tur līdzi gan jau velkas vesela kino vēsture, jo savulaik viņš ir bijis Holivudas zelta gabaliņš, bet tā kā es labi nezinu visu prieksvēsturi, tad viņa seja pati par sevi man neko neizsaka.

Baltijas pērles kjino - Cheri(2009)

Cik skatos, filmas direktoram Stephen Frears filmas visādas iznāk jau kopš 1976. Neko par viņu nezinu un laikam ar to šobrīd aprobežošos, jo neesmu nekāda dita, kas izpēta visas bioogrāfijas pēc kārtas. Izpētu tikai tās, kur ož pēc labām filmām. Nu Cheri bija tāda filma, so, so. It kā jau viss tik smukji nostrādāts, bet iekšā nekādas dvēseles. Tikpat ātri šī filma arī aizmirstās. Visa tā iekšējā drāma tik nedabiska, nu kā beigās sieviete saka - ej pie citas, jo esmu tev par vecu, a džeks arī paklausa un ciesdams aiziet. Kā pēc tam izrādās, viņš tur nemaz necieš, bet cieta visu filmu. Ai, sviests kkāds. Nu tīri emocionāli to filmu es nespēju uztvert. Vizuāli gan. Tāpēc laikam noturējos visu to laiku pie zili zaļā monitora, ka kadri bija smukji.
Kāpēc šī filma ir Baltjas pērlē - laikam tāpēc, ka tik smjuka. Bet tagad tā padomāju - tam festivālam tak ir pilnīgi nenormāls nosaukums.