tā nu es sataisījos atsvaidzināt priekš sevis H daiļradi. Sāku ar filmu PSYCHO(1960). Filma man likās pat ļoti jauka, noskatījos un baigi sapriecājos. Pareizi, H ir foršs. Sevišķi man patika tas, ka galvenā varone tika nogalināta filmas vidū, tas uzreiz lika man iespringt uz to, kas būs tālāk. Mīļākā aina laikam bija tā, kur jaunā dāma, ieradusies viesnīcā, vakariņo kopā ar dīvaino zēnu, un šis stāsta, cik skaisti ir izbāzti putni, viņš saka - jā,šis hobijs arī nav neko dārgs. Domāju, re, cik jauki, ka H atrada vietu, kur pazīmēties ar savu putnu apsēstību. Ko es vēl varētu piebilst - beigās tas psihonanalīzes seanss jebšu teksti par slepkavas psih novirzērm nevienam nav vajadzīgi, mani tas drīzāk sāpināja, ka tik labai filmai ir tik nejēdzīgs noslēgums. Turklāt mulsināja arī tas, ka varoņi policijas iecirknī neizrāda nekādas emocijas, kad viņiem paziņo par karsti meklētās un mīlētās varones nāvi. Varēja kaut vai drusciņ paraudāt vai tamlīdzīgi. Bet nu - ok ok, H drošviren uz filmas beigām bija jau aizmirsies un pārāk aizrāvies ar Freida štellēm.
pirmdiena, 2009. gada 6. jūlijs
Hičkoka daiļrade 1
sestdiena, 2009. gada 23. maijs
piektdiena, 2009. gada 1. maijs
we own the night (2007)
James Gray filma, tāpēc skatījos. Viņa pēdējā Two lovers kkā drusciņ pavilka, likās, ka kkas viņā ir, bet šits kjino mani kkā pievīla. Laikam gaidīju kko citu. Labo amīšu cīņa ar ļaunajiem russians mani īsti neaizrāva. Stāsts jau bija par labo policistu saimi un pazudušo dēlu. Bet līdz galam neizturēju. Uz beigām filmu kārtīgi pārtinu, lai pārliecinātos, ka nekā īpaša tur vairs nav. Nebija arī. Krāšņākā filmas rota bija, protams, Eva Mendes. Kurš gan cits.
cry of the owl(2009)
Stāsts laikam pieder Mr. Riplija autorei Patricia Highsmith. Par to viņai paldies. Spriedze ir visas filmas garumā. Par galvenā varoņa izvēli arī paldies, sākumā patiešām liekas, ka džeks ir maniaks, beigās tomēr izrādās, ka vienkārši lūzerīgs pilsonis, kam nelaimējas satikt normālus cilvēkus. Visi viņam apkārt ir kaut kādi apsēsti, brīžiem liekas, ka viņš ar kādu nebūt savu strāviņu izraisa visas nelaimes. Bet nē, diez vai. Drīzāk tas ir kkāds absurds, līdzīgs Kafkas absurdiem. Cilvēks it kā nonāk vides un notikumu gūstā, nevar tikt no tā laukā.Režisors Jamie Thraves būs jāatceras. Dodu viņam 4 apelsīnus no pieciem.
Valkyrie(2008)
, 
Kāpēc man likās, ka tā ir Krūza filma, bija tādas baumas, a izrādās, ka direktors ir Bryan Singer. Pirms tam viņš taisījis visādus klasiskos Holjivudas
gabalus (Football Wives,Superman Returns).
Ok, Krūzs tik un tā ir pārāk uzkrītošs. Kaut kā nepiestāv viņam tā loma. Vienvārdsakot, viņam vairāk piestāv visādas bārmeņu un mačo lomas, bet no vācu aristokrāta viņš kaut kā izkrīt laukā. Rēcīgi jau arī ir, ka Hitlers, kas izskatās pēc Hitlera, runā angļu valodā. Bet pārspīlēti ir tie iestarpinājumi vācu valodā.
Lai filmu varētu vieglāk uztvert, ir ok, ja ir kādas nebūt vēstures zināšanas. Būtībā pēdējais mani arī stimulēja noskatīties šo kjino. Citādi - diez vai būtu saņēmusies. Variācija - Krūzs par ģenerāli - tāpat kā Ričards Gīrs - par līgavaini - mani kaut kā neaizkustina.
Filma arī nedaudz apbēdina par globālo netaisnīgumu, kāpēc nacisti nevarēja beigties kaut vai gadu ātrāk. Hmm, kāpēc atentāti visu laiku neizdevās. Hmmm. Karš ir bezjēdzīgs. Hmmmmmm.
Two lovers(2008)
ļoti jauka Eiropas filma, uzreiz pēc Holivudas superkjino liekas, ka kadri ir netīri un aktieri īsti. No pieciem ābolīšiem es dodu kādus 4.
Patika man galvenais varonis Joaquin Phoenix un vēl arī Coldplay sieva. Un stāsts arī bija ļoti labs. Kaut gan pēdējā cēlienā es ļoti labi paredzēju t.s.negaidītos notikumus. Vai drīzāk - es gribēju, lai tā notiek, jo tas būtu tad sakarīgs noslēgums.
Galvenajam varonim stāstā druciņ pietrūka tāda vienota rakstura, it kā jau džekam bija kaut kādas atpalicība problēmas, bet kaut kādos brīžos
viņš uzvedās diezgan netipiski savam raksturam.
Vide - visu laiku pelēka, neko no vides neatceros. Ar to man arī saistās šī filma. Nebija jau kā Linčam, bet kaut kāds uzsvars tomēr bij.
Ieinteresējos, ko režisors James Gray vēl tādu labu ir uztaisījis, būs jānoskatās kāda vecāka viņa filma.
Into the wild (2007)
Ja nebūtu dokumentāla stāsta par mežonīgajā dabā aizbēgušo Chris McCandless, nebūtu arī Šona Pena filma par Supertramp (un arī tūristu takas uz Aļaskas pamesto busiņu). Tas nav parasts apgalvojums. Te arī uzreiz parādās visi filmas plusi un mīnusi. PLUSS - man patīk to redzēt kā pdeido dokumentālu vēstījumu. MĪNUSS - priekš garas un ambiciozas Holivudas lielfilmas stāsts ir pārāk garlaicīgs, pārāk daudz literārisma, laiks pārāk saskaldīts, zūd interese sekot līdzi.
Bet man patika tas pamatvēstījums (par ko jāsaka paldies pašam stāstam), ka džeks sava ceļojuma laikā kļūst viedāks(vieds). Vienvārdsakot, filmā viņš ienāk kā klasisks maksimālisma pārņemts pusaudzis, kuram nauda un karjera nozīmē paverdzinājuma formu, kas daļēji arī tā ir, bet beigās viņš saprot, ka ir "burtiski ieslodzīts mežonīgajā dabā." Mani aizkustina tā īstā Krisa bilde un vēl daži video iekš youtube, kur tūristi safilmējuši īsto superbusu, bet filma - nezinu, laikam ne tik ļoti.